Par tiltiem



Stāvot uz viena gājēju tilta Taizemē, ap pieciem no rīta, kad tikko biju izkāpusi no tālsatiksmes autobusa, es apstājos. Tilta otrā pusē atradās klosteris. Tas bija mans mērķis. Es labprātīgi gribēju doties dīvainā piedzīvojumā. Tā bija 10 dienu klusēšanas un meditācijas nometne. Mums tika atņemti telefoni, piezīmju blociņi, grāmatas. Principā viss izņemot drēbes, pretodu līdzekli un higēnas preces. Es stāvēju uz tā tilta un man bija liela sajūta. Es esmu uz tilta, bet tilta otrā pusē ir kaut kas pilnīgi jauns. Šis tilts savieno mani pagātnē un mani nākotnē. Tad es sāku aizdomāties par tiltu būtību.

Tiltus pazīstam no ikdienas infrastruktūras. Tās būtībā ir būves, kas savieno divas daļas, ko daba nebija paradzējusi savienot. Tie ir mākslīgi veidojumi, kas vieno to, kas nebija paredzēts tikt vienots.

Esmu uz tilta un domāju. Esmu soli pirms pieredzes, kas tobrīd mani savā ziņā mainīja. Pieredzes, kas man kā latviešu meitenei no vairāk vai mazāk laukiem šķita neiedomājama.

Vai tā bija Anna Brigadere, kura rakstīja, ka esam paši savas laimes kalēji?

Tilti principā nozīmē to, ka jebkur, kur tu esi, ir iespējams tikt vēl tālāk; kaut kur, kur tev pēc idejas nav iespējams nokļūt. Bet patiesībā, viss ir iespējams. Vai nu jāizmanto jau esošie tilti, vai jābūvē pašam savi. Un tam, par laimi, inženiera grāds nav nepieciešams.

Tiltus mēs būvējam katru dienu. Starp ģimenes locekļiem, kolēģiem un draugiem. Vai tad komunikācija nav sava veida tiltu veidošana, uzturēšana un graušana?

Tilti ir visur. Uz ceļa, galvā un pat telefonos. Internets ir kļuvis par svarīgu tiltu ildienas dzīvē. Tā mēs varam nokļūt Amerikā, Ukrainā vai Ķīnā. Mēs varam arī uzzināt, kā mājās neesot, tur tikt; kā būvēt tiltu(s).

Mums ir daudz iespēju. Un pat ja liekas, ka mērķis vai sapnis sniedzas pāri vairākām upēm, jūrām vai valstīm, es gribu atgādināt, ka viss ir iespējams. Var pāriet pāri Baltijas jūrai no Kopenhāgenas līdz Malmei. Var šķērsot Latvijas lielāko upi nesaslapinoties. Var šķērsot Dienvidķīnas jūru no vienas ‘pilsētvalsts’ (Macao- Hong Kong) uz otru. Ir iespējams būt Latvijā, bet strādāt Londonā. Var būt visur un jebkas. Zini, ko gribi un mācies būvēt tiltus.

Būs labi!

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Berlīne un brīvība

Attēls
    Vai zinājāt, ka Berlīnē berlīnerus sauc par pfankuchen (citviet Vācijā: pankūkas), bet pankūkas par eierkuchen (olu kūkas)? Kad man bija 17 gadi, es ļoti gribēju pārvākties uz Berlīni. Man šķita, ka tā ir vieta man – aizraujoša, brīva un izaicinājumiem pilna. Man gribējās prom no ierastā. Likās, ka Rīga ir par mazu. Es gribēju vairāk brīvības. Patiesība, es laikam mazliet bēgu no sevis. Bet tagad, esot Berlīnē jau dažus gadus, es ne tikai esmu iepazinusi Berlīni, bet arī pati sevi, un esmu sapratusi, ka galu galā brīvība nav meklējama kādā ģeogrāfiskā vietā, bet gan pašam sevī. Kad pārvācos uz Berlīni, es domāju, ka visa dzīve šeit notiek austrumos – Kreuzbergā un Neukölln. Tur apkārt staigāja jaunieši dīvainās drēbes, mājas bija apzīmētas ar pūšamo krāsu. Man tas saistījās ar brīvību, kaut ko, kas man kā rīdziniecei bija ārpus rāmjiem. Es tur gāju uz kafejnīcām, bāriem un klubiem, lai gan pati dzīvoju Weddingā, rajonā Berlīnes ziemeļrietumos. Toreiz Weddingā nekas nenotik...
Lasīt vairāk

Prāta mežģis

Attēls
  Vai patiesība ir īstenība? Īstens ir tas, kurš patiess, bet kas ir patiess? Kas ir patiesība? Kas ir īstenība? Īsts kā īpašības vārdu es skaidrotu kā iezīmi, kas raksturo lietu, parādību vai būtni, kas uzdodas par to, kas tā nav. Piemēram, ja dzirdētu jautājumu „vai šī zelta monēta ir īsta”, mēs uzreiz saprotam, ka zelts ir kaut kas īpašs. Tas neaug kokos, tas ir dārgs un vienmēr saistījies ar naudu, slavu un ietekmi. Mēs visi esam redzējuši arī, piemēram, rotaslietas, kas izskatās kā taisītas no zelta, bet patiesībā tās ir darinātas no lēta metāla, kura „zelta” pārklājums ātri vien nodilst. Mēs zinām, ka lai gan kaut kas izskatās kā tam būtu jāizskatās, tas nenozīmē, ka tas kaut kas var būt arī neīsts. Tā nu mēs visi varam iedomāties, ko nozīmē īsts zelts. Tas ir zemes izraktenis, kurš atbilst zelta kā materiāla blīvumam, krāsai un citām stingri noteiktām (izpētītām) īpašībām. Tātad īsts ir tāds, kurš ir tāds, kādam tam jābūt. Tas ir dabisks, autentisks. Īsts var būt arī v...
Lasīt vairāk

Karš kaimiņos un pilsoniskā morāle

Attēls
  Pēc šī bloga izveidošanas man ir iestājies kreatīvs klusums. Gribas rakstīt. Bet kvalitatīvi. Ar jēgu. Domāju rakstīt par tiltiem, bet šīs nedēļas notikumu iespaidā man liekas, ka jāraksta par mieru. Par karu, politiku, brīvību un morāli. Lasot daž ā das politiska satura gr ā matas, esmu bieži uzd ū rusies vienam citātam. Ja es to latviski interpretētu, tas skanētu apmēram šādi: karš ir vienkārši politika, tikai citā veidolā (Carl von Clausewitz, dzīvojis 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā; bijis Prūsijas ģener ā lis un milit ā rais teorists). Es pamodos ceturtdien, atvēru vācu ziņu portālu un pirmā ziņa, ko izlas ī ju, bija par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Sireāli. Es turpināju savu ierasto darba dienas ritmu, bet ik pa brīdim iedomājos par Latviju. Par manu ģimeni un draugiem. Vai viņi baid ā s? Vakarpusē izgāju pastaigāties un Berlīnē nekas neliecināja par kara sākumu pāris tūkstošus kilometru attālumā no manis. Cilvēki, šķiet, p ā rvietoj ā s sav ā ierastaj ā ritmā. No vi...
Lasīt vairāk