Savvaļas Karaļvalsts

  Pēc šī bloga izveidošanas man ir iestājies kreatīvs klusums. Gribas rakstīt. Bet kvalitatīvi. Ar jēgu. Domāju rakstīt par tiltiem, bet šīs nedēļas notikumu iespaidā man liekas, ka jāraksta par mieru. Par karu, politiku, brīvību un morāli. Lasot daž ā das politiska satura gr ā matas, esmu bieži uzd ū rusies vienam citātam. Ja es to latviski interpretētu, tas skanētu apmēram šādi: karš ir vienkārši politika, tikai citā veidolā (Carl von Clausewitz, dzīvojis 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā; bijis Prūsijas ģener ā lis un milit ā rais teorists). Es pamodos ceturtdien, atvēru vācu ziņu portālu un pirmā ziņa, ko izlas ī ju, bija par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Sireāli. Es turpināju savu ierasto darba dienas ritmu, bet ik pa brīdim iedomājos par Latviju. Par manu ģimeni un draugiem. Vai viņi baid ā s? Vakarpusē izgāju pastaigāties un Berlīnē nekas neliecināja par kara sākumu pāris tūkstošus kilometru attālumā no manis. Cilvēki, šķiet, p ā rvietoj ā s sav ā ierastaj ā ritmā. No vi...

Es jau kādu laiku esmu gribējusi rakstīt. Pastāstīt par sevis piedzīvoto, reflektēt, iedvesmot, likt aizdomāties. Esot Ķīnā, es biju izdomājusi rakstīt grāmatu. Angliski tā sauktos „The kingdom of Monkeys”. Lai gan saturiski es tagad rakstītu ko citu, tas nosaukums mani ar vien vēl uzrunā. Latviskais tulkojums laikam būtu „Savvaļas Karaļvalsts”. Kāpēc karaļvalsts? Nu redziet, lai gan dzīvojam valstīs, kurām ir noteiktas robežas un likumi, tomēr beigu beigās mums katram ir savs mikrokosmoss. Mēs pārkapjam likumus, mēs nojaucam robežas. Mēs dzīvojam tā, kā mums pašiem gribās. Esam paši sev karaļi. Kāpēc savvaļa? Ne jau tāpēc, ka mēs mežoņi esam, bet tāpēc, ka līdzīgi kā karaļvalstī, mēs dzīvojam pēc saviem noteikumiem. Tik, cik esmu iepazinusi cilvēkus, lai gan varam atrast kopīgas intereses vai dzīves pieredzes, mēs esam unikāli un darbojamies savas vaļas ietvaros. Tā nu ir tā dzīve, katrs pats par sevi, savā inerces laukā, bet skatoties no augšas sanāk daudzas mazas valstiņas, kuras gr...