Par tiltiem
Stāvot uz viena gājēju tilta Taizemē, ap pieciem no rīta, kad tikko biju izkāpusi no tālsatiksmes autobusa, es apstājos. Tilta otrā pusē atradās klosteris. Tas bija mans mērķis. Es labprātīgi gribēju doties dīvainā piedzīvojumā. Tā bija 10 dienu klusēšanas un meditācijas nometne. Mums tika atņemti telefoni, piezīmju blociņi, grāmatas. Principā viss izņemot drēbes, pretodu līdzekli un higēnas preces. Es stāvēju uz tā tilta un man bija liela sajūta. Es esmu uz tilta, bet tilta otrā pusē ir kaut kas pilnīgi jauns. Šis tilts savieno mani pagātnē un mani nākotnē. Tad es sāku aizdomāties par tiltu būtību. Tiltus pazīstam no ikdienas infrastruktūras. Tās būtībā ir būves, kas savieno divas daļas, ko daba nebija paradzējusi savienot. Tie ir mākslīgi veidojumi, kas vieno to, kas nebija paredzēts tikt vienots. Esmu uz tilta un domāju. Esmu soli pirms pieredzes, kas tobrīd mani savā ziņā mainīja. Pieredzes, kas man kā latviešu meitenei no vairāk vai mazāk laukiem šķita neiedomājama. Vai tā b...